|
|
|
|
Laiks
Laiks ir kaut kas tāds, ko cilvēks nespēj nedz ietekmēt, nedz mainīt. Lai ko tu arī
nedarītu, laiks plūdīs neatkarīgi no tevis. Līdz ar to cilvēki īstenībā nemaz
nezina, kas ir laiks. Iespējams, mēs saskaramies ar laiku tikai vienā no tā izpausmēm un šo
izpausmi arī pazīstam. Turpmākajā tekstā, lai vienkāršotu izklāstu, mēs šo, mums
pazīstamo, izpausmi arī dēvēsim par laiku, kā tas arīdzan parasti tiek
darīts.
Tātad, laiks ir pasaules pastāvēšanas raksturlielums, kas pauž sakarību,
kādā parādības nomaina cita citu. Protams, ja šāds raksturlielums mums
ir pieejams, tad mēs vēlamies to izmērīt jebšu uzzināt, cik liels tas kurā brīdī ir. Tā kā neviens nekad nav zinājis,
kad un vai vispār laiks ir sācies, tad cilvēkiem pašiem ir bijis jāizdomā, kurš brīdis tiek
uzskatīts par sākumpunktu (piemēram, mēs uzskatām, ka diennakts sākas pusnaktī),
un cik gara būs viena vienība (piemēram, sekunde tika noteikta kā
1/86400 daļa diennakts). Dažādas tautas dažādos laikos ir atšķirīgi risinājušas
šo jautājumu, tomēr tās vieno astronomisku parādību, pārsvarā Saules un Mēness
tecējuma, izmantošana par atskaites punktiem.
Vienkāršākais veids, kā laiku noteikt, ir nevis to mērīt, iedalot kādās
līdzvērtīgās iedaļās, bet gan piesaistīt kādiem notikumiem: "tad, kad
vecais ķeizars vēl bija dzīvs", "tad, kad ābeles ziedēja", arī "tad, kad
Dievs vēl pasauli nebija radījis" (bezgalīga pagātne) vai "tad, kad pūcei aste
ziedēs" (bezgalīga nākotne). Bez šaubām, sākotnēji visi ļaudis ar šādu orientēšanos
laikā iztikuši, tomēr, lai varētu savu dzīvi sakārtot efektīvāk, bija
vajadzīga tieši mērīšana. Skaidrs, ka senāk latvieši laiku mērījuši
savādāk, nekā tagad to dara mūsdienu latvieši un lielākā daļa pasaules. Kā, to
neviens vairs tā īsti nezina, bet šādas tādas ziņas ir saglabājušās, no
kurām tad pētnieki ir mēģinājuši kādu "sulu izspiest".
Nākamajās lapās tad arī mēģināsim
dažus malkus no tām sulām nobaudīt.
Vai tu zini , ka...?
- vārds "laiks" ir atvasināts no darbības vārda "likt" ("tāds, kas paliek
pāri", "tāds, kas iepriekš nolikts, paredzēts").
Sakāmvārdi un parunas
- Vai Dievam laika trūkst, vai kungam naudas.
- Laiks nav zaķis, saimnieks nav kaķis.
- Kad laiks pōrgō, tad prōts dagō.
- Laiks ir nauda; ko dari, to dari drīz.
- Laiku nevar pirkt par naudu.
- Nāks laiks, nāks padoms.
- Ne bez laika būs pavasaris, ne bez laika rozes ziedēs.
- Veci laiki, veci darbi; jauni laiki, jauni darbi.
- Labāk pie laika, nekā par vēlu.
- Kad dzert grib, tad nav vairs laika aku rakt.
- Kurš nesteidzas, tas laikā nesasniedz mērķi.
- Ne laiks cūkai sivēnu žēlot, kad pašu liek uz sārta.
- Laiks ir viens no lielākajiem skolotājiem pasaulē.
- Kas gadiem krājams, var stundā krist.
- Gadi iet vairumā, prāts mazumā.
- Tas bija 1012.gadā, kad vells puisī bija.
Anekdotes
- Reiz skolotājs prasa skolniekiem, vai tie nevarot viņam minēt tādu
svarīgu lietu, kas nav bijusi pirms piecdesmit gadiem. Kāds zēns
pieceļas un saka: "Jā, skolotāja kungs, mēs neesam bijuši."
|
Dodies uz dančiem!
|